• Par mums

  • Pakalpojumu izmaksas
  • Rekvizīti
  • Atbildes uz jautājumiem
  • Atsauksmes
• Individuālo ceļojumu plānošana
• Mūsu pakalpojumi
• Ceļojumu apraksti
• ! Pieteikties jaunumiem
• Noderīga informācija

1.diena. 18.08.2020.Ceļā uz Somiju. 

      No rīta 8:30 izbraucam no mājām, lai laicīgi ierastos uz Finbo Cargo prāmi, kas no Tallinas Muugu ostas 15:15 attiet uz Helsinku Vuosaari ostu. Izvēlējos šo Cargo prāmi, jo tas mūsu ģimenei kopā ar auto transportēšanu izmaksāja tikai 59 EUR vienā virzienā. Prāmis pamatā paredzēts smago kravas automašīnu pārvadāšanai, bet arī vieglie auto ar tūristiem te ir manāmi. Taču tas nav kruīzu kuģis- te nav disko zāle un šovi, bet 2.5 stundu braucienam tas arī nav nepieciešams.

      Helsinkos iebraucam nevis centrālajā ostā, bet kravas ostā pilsētas nomalē un tas ir pat ērtāk, jo nav jāstāv pilsētas sastrēgumos un ātri vien tiekam uz autobāņa, pa kuru nobraucam 125 km līdz šī vakara naktsmītnei- kempinga mājiņai Heinola Camping Heinasaari (72 EUR par kotedžu 4 personām).

      Ierodamies ap saulrieta laiku un dodamies nelielā pastaigā pa kempinga teritoriju, kas atrodas uz nelielas salas ezera krastā.

      Kempingā valda mierīga, klusa atmosfēra. Viss sakopts, kārtīgs. Pie pludmales atrodas rotaļu laukums un sauna. To no rītiem varot apmeklēt bez maksas. Dāmas- no 7:30-9:30, bet kungi no 10:00-12:00. Pēc vakariņām, ko pagatavoju kempinga mājiņa, dodos laicīgi gulēt, jo vēlos no rīta izmēģināt saunu un peldi ezerā.

 

2.diena. 19.08.2020. Repovesi dabas parks.

      No rīta 7:30 dodos uz saunu. Te jau sildās divas dāmas, ar kurām uzsāku sarunu, īsinot laiku. Viena no viņām ir vietējā somiete. Stāstu, ka mums Latvijā saunas sauc par somu saunām un tas viņai šķiet jocīgi. Protams, pārrunājam situāciju ar Covid Somijā. Viņiem šobrīd uz 5.5. miljoniem iedzīvotāju dienā esot tikai ap 20 jaunu inficēto. Vēl jautāju par situāciju ar lāčiem Somijas mežos. Jaunā sieviete apgalvo, ka pati nevienu lāci savas dzīves laikā satikusi neesot un arī masu mēdijos nemanot ziņas, ka Somijā kāds lācis būtu uzbrucis cilvēkiem. Pelde dzestrajā ezerā pēc karstās saunas ir ļoti atsvaidzinoša un es secinu, ka rīta sauna ir ļoti relaksējošs dienas iesākums.

      Brokastīs cepu pankūkas, kuras baudām mājiņas āra terasē, jo rīts ir saulains un silts. Tad tīru mājiņu, jo negribas par mājiņas uzkopšanu maksāt papildus 50 EUR. Tāpat arī gultas veļu klājam savu, jo citādi par katru veļas komplektu jāmaksā 12 EUR.

      Ap 11:00 esam gatavi startēt un braucam uz Repovesi dabas parka Saarijarvi parkingu, no kura dodamies 10 km pastaigā pa mežiem, pakalniem un ezeriem ieskautajām dabas takām. Skaistākās skatu vietas mums paveras no Mustalamminvuori pakalna un skatu torņa un no Olhavanvuori klints.

     

      Pēc kārtīgas pastaigas braucam 280 km tālāk līdz nākamajai kempinga mājiņai, kuru esmu norezervējusi Koli dabas parka tuvumā (47 EUR par nakti). Šeit kempinga teritorijā nav uz vietas personāls, tādēļ mums tiek iepriekš atsūtīts kods, ar kuru varam piekļūt kotedžas atslēgai. Ir mazliet neierasti, ka visā 5 kotedžu mājiņu teritorijā esam vieni paši. Miers un klusums. Pats namiņš gan ir ļoti “nolietots”, toties skaistā vietā pie ezera pludmales, un no namiņa terases varam vakarā vērot saulrietu pār ezeru.

 

3. diena. 20.08.2020. Koli dabas parks un brauciens līdz Ruka.

      No rīta spoži spīd saule, debesis ir zilas un ezers vizuļo sudrabā. Gaiss jau no rīta iesilis. Mēģinu iet peldēties ezerā, bet ūdens gan šķiet par aukstu.

      Brokastu plānajām pankūkām galdu klāju uz namiņa terases, lai varam izbaudīt skatu uz burvīgo ezera un priežu meža ainavu, kas šorīt, šķiet, pieder mums vieniem. Vērojam, kā ezerā cēli peld gulbju ģimene.

      Pēc brokastīm, uzkopuši namiņu, braucam līdz Koli Nacionālajām parkam, kur no autostāvvietas ar liftu paceļamies līdz 1. 5km garās dabas takas sākumam. Jau pēc 5 minūšu kāpiena pa takas kāpnēm, nokļūstam uz klinšainas kraujas, no kuras mūsu skatam paveras elpu aizraujoša fantastiska panorāma ar milzīgu, mežiem apaugušām salām izraibinātu ezeru tālu lejā zem mums. Ezers ir tik liels, ka šķiet kā jūra.

      Takā pavadām teju 2 stundas, kāpelējot pa noapaļotajām klintīm un piknikojot. Reinis atklāj sevī klinšu kāpēja gēnus un lēkā un kāpj ka klintīm laimīgs kā kalnu kaza.

      Pēc pastaigas uzsākam 5 stundu braucienu līdz Rukai Laplandē. Īsinot laiku, lasu ģimenei priekšā romānu.

      Vakarā ap 19:00 ierodamies Rukā, kur esmu jau iepriekš rezervējusi mums Matkailumaja Heikkala kotedžu ar 2 guļamistabām un saunu (75 EUR par nakti). Vakaru pavadām pakojot mugursomas pārgājienam un cenšoties neko lieku tajās neielikt, jo somas jau tā šķiet pārlieku smagas- Jānim 21 kg, man 13 kg, Markusam 9 kg un Reinim- 5.5 kg.

 

4. diena. 21.08.2020. Pirmā pārgājiena diena Lielā Lāča takā.

      No rīta sakrāmējam savā auto lietas, kas mums nebūs nepieciešamas 5 dienu pārgājienā un atstājam auto bezmaksas parkingā kempinga teritorijā. Tad 9:00 dodamies uz Ruka kalnu kūrorta centru, kur 9:45 sagaidām autobusu uz Hautajarvi. Iepriekš internetā esmu nopirkuši autobusa biļetes (12 EUR par pieaugušo, 8 EUR par bērnu). Šāds autobuss uz Hautajarvi, kur ir sākuma punkts “Lielā Lāča takai” kursē tikai 2 reizes nedēļā- pirmdienās un piektdienās. Tas ir ļoti ērts variants kā nokļūt takas sākumā, atstājot auto takas beigās- Rukā. Vēl ir iespēja izmantot taxi, bet tas maksā ap 90 EUR.

      Autobuss 1 st 15 min laikā aizvizina mūs līdz Hautajarvi info centram, kur ir gan takas sākums, gan zīme “Artic Circle”, pie kuras top mūsu pārgājiena pirmie foto.

      Hautajarve info centrā, turpat pie takas sākuma, paņemam bezmaksas A3 formāta takas kartes un ap 11:30 uzsākam savu piedzīvojumu, dodoties 82 km garajā Karhunkierros jeb "Lāča takā" no Hautajarve līdz Rukai ar mums neierasti smagām somām mugurās.

      Te jāpiebilst, ka līdzi nesam telti, guļammaisus, matracīšus, drēbes, prīmusu, katliņus, traukus ēšanai, katrs 1 l ūdens un pārtiku visām pārgājiena dienām.

      Bērniem šī ir pirmā pieredze vairāku dienu pārgājienā ar mugursomām, tādēļ nevaram iepriekš prognozēt, vai viņi šo pārgājienu izturēs līdz galam, vai arī mums nāksies meklēt iespēju taku pamest ātrāk.

      Diena ir saulaina, +23 grādus karsta un pārgājiena sākums nav viegls. Somas mums visiem šķiet par smagu, lences par neērtu. Labi, ka taka sākumā ir līdzena un viegli ejama. Lielākoties tā ved pa mellenāju ieskautām mežu takām vai pa purvu laipām. Brīžiem skati ir ļoti līdzīgi Latvijas dabas ainavām.

      Pēc 2 stundu iešanas nonākam pie takas pirmās apmetnes un ugunskura vietas “Perttumakoski”, kur pusdienojam krāčainās Savinajoki upes krastā. Uzvāram upes ūdeni uz prīmusa un sagatavojam sausās zupiņas, klāt piekozdami rupjmaizi ar sieru un šķiņķi.

     

      Esam nogājuši 6.5 km, bet līdz šīs dienas naktsmājām- Savilampi namiņam vēl 9 km ejami. Labi, ka takā ik pēc km ir metāla zīmes ar takas nosaukumu un noieto un vēl palikušo km atzīmi. Tas palīdz morāli saņemties un turpināt taku, lai gan esam jau saguruši un visiem kājas sāpīgas- kam potītes, kam pēdas, kam ceļi.

      Kādā brīdī paejam garām kādai Vācu ģimenei ar 3 bērniem (17, 15 un 11 g.v.) un, uzsākuši sarunu, noskaidrojam, ka viņi plāno apmesties tajā pašā namiņā, kur mēs. Tā kā gribam būt droši, ka namiņā vietu uz koka lāvām sev atradīsim, jo teltī nakšņot nevēlamies, tad ar saviem puikām vienojamies, ka centīsimies iet vāciešiem pa priekšu. Tas mūs visus četrus motivē pielikt soli un saņemties.

      Kad ap 17:30 pēc pieveiktajiem 15.5 kilometriem atnākam pie namiņa, atrodam tajā 2 atsevišķas trīsvietīgas istabiņas ar koka lāvu katrā un vienu “dzīvojamo istabu” ar krāsni un 3 koka lāvām. Aizņemam vienu atsevišķo istabiņu, jo tai ir durvis un tas nodrošina mums lielāku privātumu.

     

      Saklājam uz koka lāvas sev matracīšus un guļammaisus un sākam gatavot vakariņās makaronus, mednieku desiņas un tēju.

      Tad ierodas arī vāciešu ģimene un iekārtojas namiņa dzīvojamā istabā uz lāvām, kā arī vēl divas vācu studentes ieņem otru mazo istabiņu. Vēlāk vēl pāris kompānijas uzslien teltis teritorijā, kur bez namiņa vēl ir malkas nojume un āra sausā tolete. Vakarā visi draudzīgi sēžam pie ugunskura un iepazīstamies viens ar otru. Puikas gan pagaidām kautrējas runāt angliski, kaut gan ļoti labi saprot sarunas. Ir jauks, silts vasaras vakars. Odus gandrīz nemanām. Sēžu pie ugunskura šortos un nekas neliecina par to, ka esam Laplandē, Polārā loka tuvumā.

 

5. diena. 22.08.2020. Otrā pārgājiena diena. 11.5 km no Savilampi līdz Oulanka.

      No rīta pamostamies ap 8:00, jo blakus istabiņā vācu studentes jau gatavojas ceļam un dzirdamība ir labāka kā varētu vēlēties. Rīts ir silts un saulains. Vāram auzu pārslu biezputru un Jānis no rīta salasa mums mellenes, kuras pievienojam putrai ievārījuma vietā. Tad krāmējam mugursomas un ap 10:30 dodamies ceļā.

      Šodien vēlamies aiziet pa taku 11.5 km līdz Oulanka kempingam, jo tur būtu iespēja ieiet dušā un varbūt nopirkt kādus atspirdzinošos dzērienus un mazliet papildināt pārtikas krājumus. Gatavojamies, ka būs jāguļ teltī, jo, kā stāsta vācu ģimene, tad kempingā notiekošā festivāla dēļ visas mājiņas jau esot aizņemtas. Taču, kad pusdienas pauzē atkal satiekam savus vācu kaimiņus, izrādās, ka viņiem izdevies pa telefonu norezervēt namiņu šai naktij par 50 EUR. Tad nu arī es zvanu uz kempingu un “Urā!”- arī mums vēl atrodas brīva kempinga mājiņa. Pierezervējam to un dodamies tālāk pa taku.

      Šīs dienas skaistākos skatus baudām pie Taivalkongas namiņa un atpūtas zonas. Te upe izgrauzusi aizu un pamatīgām krācēm pāri ved iekaramais tilts.

      Līdz šai vietai un tālāk līdz Oulanka kempingam taka atkal ved pa lapu vai skuju koku mežiem, brīžiem caur kokiem paverot skatu uz upi vai ezeriem.

      Taka ved te augšup, te lejup pa pakalniem. Augstākais pakalns takā šajā dienā ir ap 340 m.v.j.l.

      Šīs dienas komiskais moments- vienā brīdī redzam, ka Markuss, kurš parasti iet pēdējais un lielākoties atpaliek no mums, pēkšņi skrien pa taku pie mums, bet aiz viņa skrien ziemeļbriedis. Tad tas paskrien Markusam garām un nāk tālāk pie mums. Markuss gan apgalvo, ka neesot bijis nobijies.

      Papusdienojuši iekoptā ugunskura vietā upes krastā, dodamies vēl 3 km līdz Oulanka kempingam, kurā ierodamies ap 16:00. Tā kā vācu ģimene bija ieteikusi, ka kempingā var norezervēt privāto saunu uz stundu par 15 EUR, tad uzreiz piesakām arī to. 

       Tad iekārtojamies mājiņā, kurā ir 2 divstāvīgas gultas, galds un virtuves stūrītis. WC un dušas koplietošanas kempinga teritorijā. 

      17:00 dodamies relaksēties uz saunu upes krastā. Līdzi ņemam kempingā nopirktos atspirdzinošos dzērienus (alus par 2.60 EUR, kola/fanta par 2.50 EUR). Pēc 5.5 stundu pārgājiena ar smagām somām, izkarsēšanās pirtī, atveldzēšanās +16 grādus vēsajā ūdenī un auksta alus malkošana ir nudien īsts baudījums.

      Vakariņās ēdam makaronus ar gaļas konservu. Pāris pakas ar makaroniem iepērkam arī nākamajām dienām tepat kempinga kioskā (ap 3 EUR par 500 gr paku). Nekā cita gan izņemot makaronus, šokolādītes un dzērienus, kioskā no pārtikas nav.

 

6. diena. 23.08.2020. Trešā pārgājiena diena.17 km no Oulanka kempinga līdz Jussikampa mājiņai.

       No rīta, ērti izgulējušies kempinga mājiņas gultās un pabrokastojuši, ap 10:00 uzsākam šīs dienas pārgājienu, kurā plānojam aiziet līdz 17 km attālajai Jussinkamppa mājiņai. No rīta laiks ir apmācies, bet silts. Vietējā Somijas laika prognožu lapa sola, ka pa dienu ik pa laikam smidzinās, bet ap 13:00 un 17:00 būs pamatīgākas lietusgāzes.

      Pēc pirmajiem 2 km esam pie Oulanka apmeklētāju centra, kur ir restorāns un arī kiosks, bet diemžēl šodien- svētdienā tie ir slēgti. Tad nu turpinām ceļu un pavisam drīz nonākam pie Kintakongas krācēm.

      Šeit ir patiešām iespaidīgi skati uz Oulankajoki upi, kas izgrauzusi sev ceļu sārtajās klintīs. Vērojam, kā upe baltiem putu mutuļiem gāžas lejup pa akmeņu krācēm. Šī pagaidām ir iespaidīgākā skatu vieta līdz šim noietajā Lielā Lāča takas posmā.

      Drīz gan sāk smidzināt, tādēļ ilgi pie krācēm neuzkavējamies un dodamies pa meža taku tālāk.  Vairākus kilometrus tā ved pa upes stāvkrastu, paverot krāšņus skatu uz upes lokiem dziļi lejā zem mums.

      Pēc noietiem 10 km esam pie Ansakamppa koka namiņa, kur gūstam patvērumu no spēcīgās lietusgāzes un žāvējam slapjās drēbes pie malkas krāsniņas namiņā. Te arī ieturam pusdienas ar maizītēm un sausajām zupiņām, tēju un cepumiem.

      Kad lietus mitējies, dodamies tālāk pa taku.

     Ceļā sastopam ziemeļbriežu trijotni, kas labu laiku mums iet pa priekšu. 

     

      Pie šīs dienas naktsmītnes- Jussikampa namiņa nonākam ap 17:30.

      Vāciešu ģimene jau te ieradušies pirms mums un ieņēmuši arī mums vietu vienā no kopējās 20 personu guļvietu telpas stūriem.

      Šajā namiņā nav atsevišķu istabiņu, toties namiņš atrodas pakalnā- pie skaistā Kulmakkajarvi ezera.

      Neilgi pēc mūsu iekārtošanās namiņā atkal sākas spēcīga lietus gāze, bet vēlāk laiks noskaidrojas un sāk spīdēt saulīte. Bērni ir labā omā un vairs nesūdzas par smagajām somām vai garo ceļu. Priecē tas, ka esam nogājuši jau pusi Lielā Lāča takas- 41 km. Tātad palikuši vēl 41 km līdz takas beigām Rukā.

      Vakarā omulīgi sēžam kopā ar vāciešu ģimeni un kādu somu puisi pie ugunskura un vērojam saulrietu pār ezeru.

      Esam jau sadraudzējušies ar vāciešiem un priecīgi, ka ejam vienā tempā ar viņiem un ka neesam vienīgā ģimene ar bērniem Lielā Lāča takā šajās dienās.

 

 

7.diena. 24.08.2020. Ceturtā pārgājiena diena. 14.8 km no Jussikampa līdz Silastupa namiņam.

      Šorīt pārgājienu sākam jau ap 9:30, kamēr mūsu namiņa kaimiņi- vācu ģimene vēl brokasto. Rīts ir saulains un tādu sola arī visu dienu, kurā plānojam pieveikt 14.8 km attālumu līdz nākamajai bezmaksas mājiņai mežā- Silastupa. Pirmos 5 km taka ved pa mežu pakalnos augšā, lejā, bet tad izved pie krāčainas platas mežiem ieskautas upes. Šeit labiekārtotā ugunskura vietā iedzeram tēju un piekožam cepumiņus.

      Tālāk kādus 5 km taka ved gar pašu upes krastu, paverot skaistas ziemeļnieciskas dabas ainavas uz upi un mežiem apaugušajiem pakalniem tās krastos.

      Vienā brīdī mūs uz takas pārsteidz stalts pelēcīgs ziemeļbriedis ar gariem ragiem. Vēl tikai pietrūkst kāda lāča, kas upē ķertu lašus;) Diemžēl, vai par laimi, Lielā Lāča takā nevienu lāci neesam redzējuši.

      Vēl pēc dažiem kilometriem taka izved vietā, kur tā savienojas un tālāk iet paralēli “Mazā Lāča takai”- 12 km apļveida takai, kas ir ērti sasniedzama no Juumas un piemērota tiem, kas koncentrētā veidā 1 dienas pastaigā vēlas baudīt Oulanka Nacionālā parka ainavas. Noejam 4 km pa šo taku, kurā šķērsojam iekaramo tiltu, kāpjam pakalnā un ejam pa upes stāvkrastu, kas brīžiem paver skatus uz krāčaino klinšu ieskauto upi.

      Un tad, ap 16:30 esam sasnieguši Silastupa mājiņu, kas atrodas skaistā vietā- iepretim baltām putām mutuļojošam ūdenskritumam, uz kuru paveras skats no mājiņas terases.

      Esam šeit nonākuši reizē ar vācu ģimeni- viņi ieņem 10 vietīgās mājiņas augšējo lāvu, bet mēs- apakšējo. Mums blakus uz apakšējās lāvas iekārtojas arī kāds somu sirmgalvis, kuram guļvietu atdalām ar stilizētu aizkaru, ko izveidojam no sava lietus pančo. Vairāk vietas mājiņa arī vairs nav. Pārējie mugursomnieki, kas iegriežas mājiņā cerībā atrast brīvu vietu, dodas tālāk pa taku vai nu līdz nākamajai mājiņai, kas atrodas 8 km no šejienes, vai līdz nojumei, kas ir 4 km uz priekšu. Vai arī uzslien teltis vai kokos iekaramos šūpuļtīklus namiņa teritorijā.

      Vakariņās gatavojam makaronus ar gaļas konservu uz mājiņas āra terases gāzes plīts un vēlāk malkojam tēju kopā ar vāciešiem pie ugunskura un baudām skatus uz ūdenskritumu. Reinis jau ir iejuties un beidzot sācis ar vāciešiem angliski sarunāties, kas viņam ļoti labi padodas. Markuss gan labprātāk vakarus pavada mājiņā ar savu planšeti, kurai, par brīnumu, vēl nav beigusies baterija.

      Te jāpiebilst, ka šajās meža mājiņās elektrība nav. Ārpus mājiņām ir sausā tolete un ūdens dzeršanai jāsmeļ no upes, ko arī darām. Ūdeni iepriekšējā vakarā uzvāram, atstājam pa nakti atdzist un tad nākamā rītā lejam pudelēs un ņemam līdzi pārgājienā.

 

8. diena. 25.08.2020. Piektā pārgājiena diena. 23 km no Silastupa līdz Rukai.

      Naktī mums ar Jāni bijis diezgan “caurs” miegs, jo somu sirmgalvis ar savu masu grozoties ik pa laikam naktī čīkstina koka lāvas dēļus, savukārt vācu ģimenei, kā jau ierasts, ir ļoti čaukstoši piepūšamie matrači. Grūti normāli izgulēties tādā trokšņainā kompānijā. Labi, ka bērniem ciešs miegs un nekas netraucē naktsmieru.

      Ceļamies ap 8:00, kā jau ierasts. Šorīt brokastīs mums sausās zupiņas, jo nekas daudz no pārtikas vairs nav atlicis. Vienojamies, ka mēģināsim šodien noiet visus atlikušos 23 km līdz pat takas beigām, jo, ja vien nevēlamies nakšņot teltī, tad nav tāda namiņa, kas būtu pusceļā šiem 23 km. Jo nākamais namiņš Portomijoki ir pēc 8 km, kas šķiet par maz 1 dienas pārgājienam, un tad neviena namiņa līdz par Rukai vairs nav. Pa ceļam uz Ruku ir vairs tikai 2 vai 3 nojumes un ugunskura vietas.

      Diena ir saulaina, bet dzestra. Vairs tikai ap +16 grādiem dienas vidū.

      Pārgājienu uzsākam 10:00 un lēšam, ka vēlākais ap 21:00 mums vajadzētu ierasties Rukā. Pirmie kilometri pārsvarā ved pa līdzenumiem- pār purvu laipām, pa mežu takām. 

      Pēc noietiem 8 km, ap 13:00 Portomijoki namiņa āra virtuvē uzvāram pēdējos makaronus un tunča konservu. Iekuram ugunskuru un omulīgi ieturam pusdienas upītes krastā.

      Te vēl pēdējo reizi satiekam vācu ģimeni, jo viņi plāno šo nakti pavadīt teltī kādā no atpūtas vietām pusceļā līdz Rukai- tātad vakarā viņus vairs nesatiksim. Esam jau tā saraduši, ka žēl no ceļabiedriem šķirties.

      Pēc kārtīgas atpūtas uzsākam ap 14:00 iet atlikušos 15 km. Sākumā iet nav grūti, jo taka pārsvarā ved pa līdzenumiem. Visgrūtākie ir pēdējie 6 km, jo tad taka sāk vest augšā lejā (ap 400-450 m augstos pakalnos).

      Pakalni pavisam kopā ir seši. Un pēdējos divos ir pavisam grūti uzkāpt, jo ir jau vēls vakars un esam pārguruši. Pietam teju vai katrā pakalnā jākāpj pa kāpnēm, kas sagurušajām kājām un smago somu nospiestajām mugurām šķiet pavisam grūti. Bet ainavas, ko varam vērot no pakalniem, ir fantastiskas, jo skatam paveras ļoti plašas Laplandes mežu un ezeru panorāmas.

      Kad uzkāpjam pēdējā pakalnā, kurā iekārtotas Rukas slēpošanas trases, ir jau 20:30 vakarā un pāri mežiem un ezeriem riet saule.

      Kļūst vējains un auksts. Vēl tikai nokāpjam no kalna lejā un tad beidzot, līdz ar vakara krēslas iestāšanos, esam sasnieguši takas 82. kilometru. Urrā!!! Esam nogājuši visu “Lielā Lāča taku” no pirmā līdz pat pēdējam kilometram un ļoti lepojamies paši ar sevi. 

      Īpašs prieks, ka bērni ir izturējuši un īpaši arī nav čīkstējuši. Reinis apgalvo, ka ir gatavs nākamreiz mums ar Jāni braukt līdzi uz kalniem līdzīgā pārgājienā. Prieks par viņu.

      Tā kā aptuveni 8 km pirms takas beigām esmu pa telefonu norezervējusi kotedžas namiņu par 75 EUR tajā pašā kempingā, kur atstājām savu auto, tad ejam vēl 2 km lejā no Rukas centra līdz kempingam pie ezera un pēc ašas iekārtošanās un pārģērbšanās, aizbraucam līdz vienīgajam bāram- restorānam, kurš šajā vēlajā stundā Rukā vēl ir atvērts un notiesājam katrs pa pamatīgai porcijai ar fri kartupelīšiem un vistas nagetiem vai grillētu gaļu (50 EUR par ģimeni).

      Tad mēs ar Jāni vēlu vakarā savā namiņā ieejam saunā un malkojam atspirdzinošos dzērienus pie kamīna. Ir labi atkal atgriezties civilizācijā un izbaudīt komfortu.

 

9.diena. 26.08.2020. Ceļā uz Helsinkiem ar Oulu zinātnes centra apmeklējumu.

      No rīta beidzot labi izgulējušies un kārtīgi pabrokastojuši, kā arī sapirkuši našķus Rukas šopinga centrā, ap 11:30 uzsākam atceļu uz Helsinkiem. Tā kā negribas vienā piegājienā braukt 9 stundas, tad izlemjam izmest nelielu līkumu caur Oulu pilsētu un apmeklēt Tietomaa zinātnes centru, jo šāda veida muzeji (kā AHHA Tartu vai Heureka Helsinkos utml.) parasti ir interesanti mums visai ģimenei.

      Līdz Oulu braucam 240 km (3 st) un zinātnes centrā esam 14:30. Līdz slēgšanai 17:00 palikušas 2.5 st, bet pa šo laiku arī paspējam visus 3 zinātnes centra stāvus izstaigāt un interesantākās aktivitātes izmēģināt. Maniem vīriešiem aizraujošākās šķiet kara lidmašīnas simulators, motorlaivas simulators, robota rokas vadīšana, dažādas mūzikas radīšanas ierīces, velosipēds, ar kuru var braukt pa virvi, amerikāņu kalniņu simulators, kā arī dažādās interaktīvās spēles.

      Visi kārtīgi esam izkustējušies pēc pārbrauciena un arī izsalkuši. Tādēļ Oulu iebraucam kādā turku picērijā, kur par 30 EUR paēdam picas un fri kartupelīšus ar kebabu. Secinu, ka kebabu Somijā vairs nepasūtīšu, jo abās ēstuvēs, kur to nogaršoju, tas bija ļoti neierasts grillētas šķērētas gaļas paveids ar ļoti daudz ketčupa un majonēzes pa virsu tam. Bet porcijas gan milzīgas un 10 EUR par tādu porciju šķiet samērīga cena.

      Tad nobraucam vēl kādas 2 stundas Helsinku virzienā un apmetamies uz nakti pēdējā brīdī booking.com norezervētā apartamentā par 70 EUR. Patīkami, ka šeit beidzot nav jāklāj pašiem sava gultas veļa un jāveic beigu uzkopšana, kā līdz šim visās kotedžās, kur bijām nakšņojuši.

 

10.diena. 27.08.2020. Ceļā uz Helsinkiem.

      No rīta cepu plānās pankūkas apartamenta virtuvē un ap 10:00 uzsākam 400 km garo braucienu līdz Helsinkiem. Esmu norezervējusi Tallink Silja Europa prāmi uz 18:30 no Helsinkiem uz Tallinu. Tā kā cena prāmim ar nokāpšanu no tā 22:00 Tallinā vai ar nakšņošanu uz prāmja kajītē Tallinas ostā ir identiska, tad rezervēju biļeti ar nakšņošanu uz prāmja par 87 EUR, jo tā ietaupām uz nepieciešamību maksāt par viesnīcu Tallinā, jo pa nakti braukt uz Latviju nevēlamies.

      Kad līdz Helsinkiem atlikusi tikai 1 stunda, izkustinām kājas izstaigājot Lahti pilsētas jahtu ostiņas promenādi un nobaudot saldējumu krastmalas kafejnīcā. Te valda jauka kūrorta atmosfēra. Ir saulains, bet pūš dzestrs ziemeļu vējš, kas liek sajust rudens tuvošanos. Cilvēku āra kafejnīcās arī vairs nav daudz.

Stundu veltījuši pastaigai pa ostmalu, braucam tālāk līdz Helsinku ostai.

      Uz kruīzu kuģa Silja Europe ar kuru braucām no Helsinkiem uz Tallinu arī iepriekšējā gadā, mūs pārsteidz tas, cik maz šoreiz ir tūristu. Kafejnīcas un veikaliņi gandrīz tukši. Deju zālē, kad sāk spēlēt kuģa grupa, mēs ar Jānis esam vienīgie dejotāji. Mēs, protams, par to tikai priecājamies un pilnībā izbaudām valšu, rumbas, sambas, fokstrota un svinga ritmus. Vēlāk gan uz deju grīdas mums pievienojas vēl daži pensijas vecuma pāri. Bet kopumā vakara atmosfēra ir kruīzu kuģim ļoti neierasti mierīga. Bērni, kamēr mēs izbaudām deju vakaru, kuģa kajītē skatās TV seriālus angļu valodā. Ap 23:00 dodamies pie miega, jo 8:00 no rīta jau jābrauc nost no kuģa.

 

11.diena. 28.08.2020. Tervise Paradise akvaparka apmeklējums Pērnavā un mājupceļš.

      Tā kā katrā ceļojumā ar bērniem par prieku Reinim apmeklējam arī kādu akvaparku, tad šoreiz izlemjam atceļā uz mājām izmēģināt Tervise Paradise akvaparku Pērnavā. No Tallinas līdz tam 2 stundu brauciens. Pabrokastojuši kādā no Pērnavas vecpilsētas kafejnīcām, dodamies uz akvaparku, kur relaksējamies pēc pārgājiena un garā pārbrauciena. Reinis izbauda šļūcamās trubas un lekšanu no tramplīna 4 m dziļajā baseinā, Jānis relaksējas saunu zonā, bet es izbaudu saulaino dienu, peldoties āra baseinā. Lielisks 11 dienu garā ceļojuma noslēgums.

      Mājupceļā jau kaļam plānus nākamajam ģimenes ceļojumam un pieļaujam domu, ka, ja Covid dēļ nākamvasar nebūs iespēja doties uz kalniem Polijā vai Slovākijā, tad labprāt atkal atgriezīsimies Skandināvijā, izejot kādu citu dabas takas pārgājienu Somijas ziemeļos, vai varbūt “Karaļa Takas” ziemeļu daļas posmu Zviedrijā. Vārdu sākot- “āķis lūpā” gan mums, gan Reinim, jo noteikti vēlamies atkal kopā doties kādā vairāku dienu pārgājienā.

Tēriņi:

Naktsmītnes:314 EUR

Pārtika (tai skaitā Latvijā nopirktā līdzi ņemšanai ceļojumam): 192 EUR

Transporta biļetes (prāmis, autobuss): 186 EUR

Degviela: 177 EUR

Ieejas biļetes (akvaparks, zinātnes centrs, sauna): 116 EUR

Ēstuvēs: 113 EUR

__________________________________________________________

Kopā par ģimeni: 1098 EUR