Madeiras kalni, levadas un pludmales.
15.10.2021. Ceļš līdz Madeirai un Funšalas apskate.
Ceļš līdz Madeirai gan ir nogurdinošs. 15.oktobrī no rīta ceļamies 4:30, tad 3.5 st. brauciens līdz Viļņas lidostai un vēl 5.5. h lidojums ar Avion Express lidmašīnu. Bet garo ceļu un nogurumu kompensē +25 grādi un saule, kas sagaida mūs Madeirā. Neierasti ātri Budget auto nomā tiekam pie vēl neapskrāpēta Kia Stonic auto par 235 EUR+ vēl 42 EUR tiek prasīti par Madeiras ceļu nodokļiem. Ap 16:00 esam ieradušies norezervētajā viesnīcā Madeira Panoramico****, kur par 595 EUR tiekam pie nesen izremontēta Superior numuriņa ar balkonu ar plašu skatu uz okeānu un Funšalas pilsētu. Skats nudien burvīgs- šķiet, ka no mūsu balkoniņa pārredzama visa Madeiras galvaspilsēta, kas izkārtojusies gleznainā vietā starp okeānu un kalniem.
Pēc iekārtošanās numuriņā dodos uz viesnīcas āra baseinu, kura dēļ arī izvēlējos šo viesnīcu, jo šī ir viena no nedaudzajām viesnīcām Madeirā, kurai ir apsildāms āra baseins (+ 24 C). Pietam baseins ar skatu uz okeānu un Funšalu.
Jāsaka gan, ka ūdens baseinā šķiet auksts. Peldu faktiski es vienīgā un pēc 5 min peldes jūtos nosalusi. Tad nu dodos uz iekštelpu baseinu, kas ir ievērojami siltāks (+ 30 C), bet ļoti hlorēts. Arī te esmu vienīgā.
Pēc relaksēšanās baseinos, izmantojam viesnīcas bezmaksas transfēra busiņa pakalpojumu un 17:30 braucam lejā uz Madeiras galvaspilsētas- Funšalas centru, lai gūtu pirmos iespaidus par Madeiru.
Funšalas iepazīšanu sākam ar pastaigu pa Avenida Arriaga bulvāri, kur šobrīd noritošā ziedu festivāla ietvaros var aplūkot ziedu paklājus un kompozīcijas, kas rada svētku noskaņu.
Nesteidzīgi baudot skatus aizejam līdz slavenajam Funšalas tirgum- Mercado dos Lavradores, lai papriecētu acis ar krāsainajiem eksotisko augļu stendiem. Šeit gan neko nepērkam, jo cenas augļiem te fantastiski uzskrūvētas priekš tūristiem (augļi cenās no 15-40 eiro par kg). Bet arī vizuāli šeit gūstam baudījumu.
Augļus nolemjam vēlāk iegādāties supermārketā, kur tie ir lētāki.
Tā kā ir pienācis vakariņu laiks, tad turpat tirgus tuvumā iegriežamies kādā ģimenes restorāniņā A Bica, kas atrodas necilā pagrabiņā ielas malā, kuru esmu atradusi, balstoties uz tripadvisor ieteikumiem. Šeit ieteikts nobaudīt zivju plati, kas maksā 35 EUR par 2 personām. Tad nu to arī pasūtam un esam pārsteigti par ēdienu daudzumu, kas mums tiek atnests- liels šķīvis ar aptuveni 6 dažādu ceptu zivs fileju gabaliem un vēl kādi 4 kalmāri. Klāt salāti, sutināti dārzeņi, vārīti kartupeļi, rīsi. Īstas izēšanās dzīres.
Zivtiņas ir gardas, bet apēst varam tikai pusi no visa, tādēļ neapēsto mums iesaiņo kastītē līdzi ņemšanai, ko nākamā dienā apēdam piknika laikā. Šajā restorāniņā patīk apkalpošana- visu laiku mums apvaicājas, vai viss garšo, nemitīgi rūpējas, lai uz galda nebūtu tukšu izēsto trauku. Ļoti uzmanīga un patīkama attieksme.
Pēc pamatīgajām vakariņām, izstaigājam Funšalas slaveno Santa Maria ieliņu, kura popularitāti ieguvusi dēļ apgleznotajām māju durvīm. Šeit var sajusties gluži kā kādā mākslas galerijā.
Nedaudz gan traucē tas, ka ieliņas malās oficianti nemitīgi uzaicina pavakariņot viņu restorānu āra terases tepat uz ielas.
Atpakaļ virzienā uz viesnīcu ejam gar pilsētas ostmalas promenādi. Saule jau norietējusi aiz pilsētas viena no pakalniem. Pamazām pilsēta iedegas tūkstošiem uguntiņās. Mēs izbaudām mierīgo piekrastes atmosfēru, apskatām jahtas un pasapņojam, kā mēs iespējams drīzumā arī dosimies kādā ceļojuma ar jahtu. Atpakaļ ceļš uz viesnīcu gan ir fiziski grūts, jo jākāpj 30 min pret kalnu pa ļoti stāvām ieliņām, jo viesnīcas transfēra busiņš beidz kursēt 18:00 un taksi par 7.50 EUR negribas ņemt, jo esam taču trenēti staigātāji, bet laikam ne tik vēlu vakarā un ne pēc tādām vakariņām;)
Laimīgi uzkāpuši līdz viesnīcai, uz numuriņa balkona izbaudām fascinējošo skatu uz naksnīgo pilsētu, malkojot tēju ar nopirktajām šeit populārajām Pastel de nata (olu krēma un kārtainās mīklas tartes).
16.10.2021. Apkārt salas ziemeļu un rietumu krastiem.
Pamostos pēc vietējā laika 7:30. Vēl ir tumšs un tikai pamazām sārtojas horizonta pamale virs okeāna. Dodos uz viesnīcas baseinu un rītu sāku ar spirdzinošu peldi āra baseinā saulītei lēnām iznirstot no okeāna. Turpmāk tas kļūst par manu rīta rituālu- pelde saullēktā.
Pēc rīta peldes, dodamies ar Jāni viesnīcas brokastīs, kas katru dienu ir vienādas- sautētas pupiņas, šampinjonu sautējums, ceptas olas, bekons, desiņas, sieri, šķiņķi, salāti, augļi, brokastu pārslas, kafija, tēja, sulas, bulciņas, pankūkas. Katrs var atrast kaut ko savai gaumei piemērotu.
Pirms došanās dienas izbraukumā, iebraucam tuvākajā Horta Madeira- Frutaria veikalā pēc augļiem pusdienu piknikam. Augļi gan te nav tik plašā izvēlē, kā tirgū, toties cenas daudz patīkamākas. Nopērkam vietējo mango par 3 EUR kg, marakuju par 9.90 EUR kg, tamarillo par 9.90 EUR kg. Vēlāk gan secinu, ka marakuja un tamarillo vēl nav īsti gatavi un tādēļ ir pārāk skābi.
Šodien vēlos apskatīt nelielās salas ziemeļu rietumu krastu skaistākās vietas un tādēļ esmu saplānojusi braucienu ar auto pāri salai un apkārt tās rietumu krastam. Sala ir tikai 741 km2 liela, 77 km gara un 22 km plata. Šķiet, ka apbraukt to tāds nieks vien ir! Iepriekš gan nebiju iztēlojusies, ka šeit ceļi ir tik stāvi un šauri un šoferītim braukšana nudien var būt nogurdinoša un ne tik ātra.
Sākumā braucam pāri salai uz ziemeļu krastā esošo Miradouro do Veu da Noiva skatu vietu, no kuras paveras iespaidīgs skats uz salas ziemeļu stāvkrastu un ūdenskritumu, kas gāžas iekšā okeānā. Rīta pusē gan ūdenskritums ir ēnās, bet skati tāpat iespaidīgi.
Te pietiek ar neilgu brīdi skatu baudīšanai un tad braucam tālāk līdz Praia do Porto do Seixal pludmalei, kas ir pievilcīga stāvkrastu ieskauta tumšo smilšu pludmale, kurā sauļojas atpūtnieki un pa kādam arī peldas, jo šeit viļņus daļēji aiztur mols. Es dodos pastaigā pa tumšajām smiltīm līdz pludmales tālākajam galam, kur mani pārsteidz neliels ūdenskritums, kas krīt lejā uz melnajiem oļiem tepat okeāna krastā. Skaista ainava.
Tad braucam līdz netālu esošajai Ribeira da Janel pludmalei, kura slavena ar interesantajiem klinšu veidojumiem okeānā. Te maz cilvēku, jo pludmale nav piemērota peldēšanai lielo akmeņu un viļņu dēļ. Te klusā pludmales malā ieturam piknika pauzi un izbaudām okeāna ainavu.
Tad braucam tālāk gar salas ziemeļu krastu līdz Porto Moniz dabiskajiem baseiniem, kas izveidoti okeāna krastā un kuros, samaksājot 1.50 EUR par ieejas biļeti, iespējams kaut visu dienu peldēties okeāna ūdenī un sauļoties baseinu malās. Te gan nav iespējams iznomāt zviļņus. Daudzie atpūtnieki sauļojas uz saviem dvielīšiem. Bet ūdens temperatūra (+21 C) šķiet dzestra ne tikai man. Lielākā daļa tūristu drebinās pirms saņemas uz peldi. Taču ir patīkami, ka ūdens baseinos ir dzidrs, mierīgs, tajos nav viļņu, jo baseini no okeāna nodalīti ar betona moliem. Pavadām te pāris stundas, peldoties, sauļojoties un mielojoties ar līdzi paņemtajiem augļiem.
Ap 17:00 braucam gar salas rietumu krastu, lai baudītu okeāna skatus no Farol da Ponta do Pargo bākas skatu laukuma, kas ir populāra un tūristu apmeklēta skatu vieta. Ceļš līdz tai ir izaicinošs, jo salas rietumu pusē šķiet ir visstāvākie ceļi visā salā. Brīžiem ceļš ved caur eikaliptu mežiem, kur, atverot auto logu, jūtam reibinošo eikaliptu smaržu.
Saulrietu baudām citā skatu vietā- Miradouro dos Prazeres. Skats uz okeānu šeit ir burvīgs, bet auto stāvvieta ir neliela, tā atrodas uz stāvas ieliņas un šajā skatu laukumā esam vienīgie saulrieta baudītāji. Vieta, šķiet, nav īpaši populāra, bet divvientulīgai vakarēšanai gan piemērota.
17.10.2021. Monte Palace botāniskais dārzs, Vereda dos Balcoes, Praia de Garajau pludmale, Cristo Rei skatu vieta.
Rītu, kā jau ierasts iesāku ar peldi saullēktā viesnīcas āra un iekštelpu baseinos. Āra baseinā, kā apgalvo viesnīcas darbinieks, ūdens esot +23 grādus silts. Var jau būt, ka tā arī ir, jo, ja salīdzinu ar to, cik ļoti auksts ūdens šķita Porto Moniz dabiskajos okeāna baseinos (kur bija +21 grādu silts), tad viesnīcas āra baseinā patiešām tik ļoti auksts jau nemaz nav. Tā kā pie visa var pierast.
Šodien vēlamies apskatīt Monte Palace Botānisko dārzu, turp arī braucam dienas pirmajā pusē. No mūsu viesnīcas aptuveni 15 min brauciens, bet ceļš turp, kā jau ierasts Madeirā, ved pa šaurām stāvām pilsētas ieliņām, kas vijas līkumu līkumos. Jānis varonīgi tiek galā ar šādiem braucieniem, tomēr tiem, kas nav tik pieredzējuši braucēji kalnos, ieteiktu uz Monta Palace botāniskajiem dārziem uzbraukt ar pacēlāju no Funšalas centra (16 EUR par braucienu abos virzienos).
Monta Palace Botāniskie dārzi (ieejas biļete 12.50 EUR par personu) iepriecina ar tropisku parku ar palmu, paparžu, laurisilva koku un daudzu ziedu bagātību. Botāniskais dārzs izkārtots kalna nogāzē, tādēļ vienā virzienā ejam pa taciņām lejup no kalna, bet atpakaļ kāpjam pret kalnu. Skaistākās zonas šajā parkā ir Ziemeļu un Dienvidu orientālās (Austrumu zemju) zonas. Šeit sarkanie tiltiņi, lapenes, pagodas, čalojošie strautiņi un dīķīši ar akmens strūklakām ļauj justies kā Japānas, Ķīnas vai Indonēzijas dārzos. Burvīga noskaņa.
Botāniskā dārza centrs ir Centrālais "ezers”, kurā no skatu terases gāžas lejup mākslīgs ūdenskritums. Ezera vidū ir vairākas saliņas ar skulptūrām. Visur ūdens čaloņa, palmas un fonā Monte Palace pils, kas celta 18. Gs. Burvīga vieta, kas rada tropu paradīzes noskaņu.
Ejot tālāk, nonākam kafejnīcā, kur iespējams nodegustēt Madeiras vīnus (gaišo un tumšo), kas gan man nekādu sajūsmu nerada. Toties Madeiras vietējā ražojuma “Brisa” marakujas un apelsīnu limonādes karstajā dienā ir ļoti veldzējošas.
Botāniskajā dārzā pavadām 2 stundas, kuru laikā esam nesteidzīgi izstaigājuši visas burvīgās dārzu taciņas.
Tālāk braucam pāri kalniem un salas vidieni, kur dodamies pastaigā pa Vereda dos Balcoes taku, kas ved cauri seniem laurisilva mežiem. Šādi senie lauru koku meži esot saglabājušies tikai Madeirā, Azoru un Kanāriju salās, kur klimats ir pietiekami silts un mitrs. Taču pirms 15-40 miljons gadiem laurisilva meži esot klājuši lielu daļu Vidusjūras reģiona zemju. Vecākajiem no Madeiras lauru kokiem esot pat ap 800 gadu, tie šajās stāvajās salas ziemeļu nogāzēs aug te kopš Madeiru sāka apdzīvot cilvēki.
Taka cauri seno koku mežam 1.5 km garumā ved līdz iespaidīgai skatu platformai- dos Balcoes, kas paver fascinējošu skatu uz lauru koku mežiem apaugušajiem Madeiras kalniem visapkārt. Šeit esot redzamas Madeiras augstākās virsotnes, kas ir ap 1800 m augstas. Skats tiešām maģisks. Labu brīdi pavadām šeit, sēdēdami uz klints bluķiem virs skatu platformas un vērodami un fotografēdami apkārtējās ainavas skaistumu. Pa kreisi no mums augstās, zaļās kalnu virsotnes, pa labi okeāns, un ieleja ar ciematiņiem.
Taku izstaigājam 1 st. laikā, tā ir līdzena, viegli ejama, būs spēkam arī maziem bērniem. Paēduši pusdienās vietējo tradicionālo uzkodu Prego- siltās sviestmaizes pildītas ar steiku, sieru un šķiņķi, tālāk braucam apkārt pa salas austrumu krastu līdz Canico ciematiņam, kur ar gaisa gondolu (3 eiro par personu) iespējams nolaisties lejā līdz Praija de Garajau pludmalei, kas ir melno akmeņu pludmale, ko ieskauj rūsganas sastingušās lavas veidotas klintis.
Tā kā šeit ir palieli viļņi, tad peldēt tajos neuzdrošinos, bet labu brīdi pavadu sēžot krastā un ļaujot veldzējošajām baltajām viļņu putām apskalot mani. Tad dodos uz pludmales rietumu galu, kur ar aizrautību vēroju, kā lielie viļņi sitas pret lieliem melniem klints akmeņiem, sašķīstot baltās putās.
Jānis tikmēr malko kokteili pludmales bārā ar skatu uz okeānu. Šeit pavadām kādu stundu un tad, uzbraukuši ar pacēlāju atpakaļ kalnā, dodamies īsā pastaigā līdz Cristo Rei skulptūrai, kas atveido Jēzu Kristu, kas ar atplestām rokām veras okeānā. No skulptūras lejup ved taciņa uz klintsragu, kas iestiepjas okeānā un no kura uz abām pusēm paveras skaisti skati uz okeāna krastiem.
Šeit būtu burvīga vieta, kur vērot saulrietu, bet tā kā līdz tam vēl stunda un negribas tik ilgi gaidīt, tad izlemjam aizbraukt pāris km tālāk līdz krodziņam Canico ciematā „Snack Bar Mare”, kas vizuāli ir vienkāršs ceļmalas krodziņš, bet, tā kā esmu lasījusi labas atsauksmes par to, tad vēlamies pavakariņot tieši šeit. Un neesam vīlušies. Krodziņu vada krievu tautības ģimene. Pats īpašnieks apkalpo mūs pie galdiņa, sveicinādams mūs latviešu valodā un nolikdams Latvijas karodziņu uz mūsu galda, kad uzzina, ka esam no Latvijas. Ļoti patīkams kungs, kas izstāsta kā pirms 12 gadiem šeit izveidojis krodziņu, ka piektdienu vakaros šeit spēlē vijolnieks, bet vietas tad gan esot jārezervē 4 dienas iepriekš. Izvēlos nogaršot astoņkāji (9.90 EUR), kas ir mīksts, sulīgs un ļoti gards. Piedevās tam vārīti apcepti kartupelīši, un cepti sīpoli.
Jānis nobauda tunča steiku, kas arī ir labi pagatavots (10 EUR). Labi pavakariņojuši, saulrietu dodamies baudīt tepat netālu okeāna krastā. Saule gan te noriet aiz kalniem, tādēļ redzam vien debesu sārtošanos, bet arī tas ir skaists mirklis, ko izbaudām sēžot uz soliņa okeāna krastā.
Vakarā 21:00 vēl aizejam uz Fado mūzikas koncertu mūsu viesnīcas kokteiļbārā. Tā kā ierodamies precīzi uz koncerta sākumu, tad diemžēl pie skatuvei tuvākajiem galdiņiem sēdvietas jau aizņemtas, bet arī tālāk sēžot varam vērot burvīgo ģitārista spēli un dziedātājas atraktīvo publikas iekustināšanu, izpildot ne tikai skumji sērīgās Fado dziesmas, bet arī jautrākus šlāgerus portugāļu valodā.
18.10. Madeiras Botāniskais dārzs, Vereda de sao Lourenco, Praia de Machico pludmale.
Šodien vēlamies apskatīt Madeiras Botāniskos dārzus, kas atšķirībā no Monte Palace dārziem nav tik lieli, bet arī ieejas biļetes cena pavisam draudzīga- tikai 6 EUR par personu. Šie dārzi ir līdzīgāki klasiskam botāniskajam dārzam, kādus ierasts redzēt. Te ir ļoti plaši pārstāvētas dažādas koku un ziedu sugas un katrai klāt ir uzraksts ar nosaukumu. Vizuāli pievilcīga ir ornamentālos rakstos ar košumkrūmiem apstādītā terase, no kuras paveras skats uz Funšalu un okeānu tālu ielejā.
Šos dārzus izstaigājam 1 st laikā un secinām, ka Monte Palace dārzi vizuāli noteikti ir daudz iespaidīgāki. Tādēļ, ja laiks atļauj apmeklēt tikai vienu botānisko dārzu, tad iesaku izvēlēties tos.
Tālāk braucam uz Madeiras austrumu tālāko galu, lai no Baia d Abra autostāvvietas dotos pārgājienā pa Vereda da Ponta Sao Lourenco taku, kas gluži kā pūķa aste- mežonīga un izrobota, iestiepjas dziļi okeānā. Taka ir 3 km gara, tā nav apļa veida, tādēļ kopā jāpieveic 6 km. Bet tā kā reljefs te ir kalnains, tad iešana neiet ātri un kopumā šajā takā pavadām 3 stundas. Uzsākam pārgājienu 13:00 dienā. Laiks ir saulains un karsts. Takā nav neviena koka, zem kura paslēpties ēnā, tādēļ visas 3 stundas esam zem atklātiem saules stariem. Nelielu dzestrumu sniedz vējš, kas šajā takā ir klātesošs lielāko pārgājiena daļu, jo taku no abām pusēm ieskauj okeāns. Pāris vietās vējš ir tik spēcīgs, ka šķiet, nogāzīs mani no kājām.
Skati šeit ir ļoti iespaidīgi- nedaudz atgādina mēness ainavas, kuras baudījām Teides vulkāna pakājē Tenerifē- sastingušas lavas lauki, tufa akmeņi. Te dominē rūsganā un brūnā krāsa klintīs, ko ieskauj zilais okeāns.
Takas tālākajā galā uzkāpjam 124 m augstā virsotnē, no kuras paveras skats uz pussalas izroboto „pūķa astes” galu, kurā atrodas bāka. Turp gan taka tālāk neved.
Tādēļ dodamies atpakaļceļā. Virsotnes pakājē palmu oāzes ieskauta atrodas kafejnīca, kurā iespējams veldzēties ar dzērieniem un uzņemt enerģiju ar uzkodām. Cenas gan te dārgas. Mums šoreiz ir līdzi pašiem savas portugāļu olu krēma kūciņas, alus un sula, tādēļ uzrīkojam sev pikniku ar skatu uz okeānu un tad dodamies tālāk atpakaļ ceļā uz takas sākumu.
Ap 16:00 atgriezušies no pārgājiena esam pārkarsuši un es sapņoju par veldzējošu peldi okeānā, tādēļ braucam uz netālu esošo Praida de Machico pludmali, kas ir viena no 2 mākslīgo smilšu pludmalēm Madeirā. Šī pludmale mani ļoti patīkami pārsteidz, jo to patiešām klāj patīkamas dzeltenas smiltiņas.
Pludmale ir izveidota ar moliem norobežotā līcītī, tādēļ tajā nav viļņu un pietam ūdens temperatūra šķiet salīdzinoši siltāka kā Porto Moniz dabiskajos baseinos un pat siltāka par mūsu viesnīcas āra apsildāmo baseinu (kurā it kā ir +23 grādi). Tātad lēšu, ka šodien šajā pludmalē ūdens temperatūra varētu būt ap +25 grādiem. Te ir arī daudz citu atpūtnieku, kas peldas un neviens neklabina zobus no aukstuma, kā tas bija Porto Moniz baseinos. Iespējams, ka šodien vēji no Āfrikas krastiem atpūtuši siltāku ūdeni. Tad nu izbaudu peldi dzidrajā mierīgajā un pietiekami siltajā ūdenī un sajūtos gluži kā Vidusjūrā.
Pēc peldes turpat pludmales kioskā nopērkam čurros un itāļu saldējumu. Izmetuši nelielu loku pa Machico ciematiņu un secinājuši, ka nekā daudz ko te redzēt nav, braucam tālāk līdz Santa Cruz ciematiņam, kur esmu noskatījusi pēc tripadvisor atsauksmēm labi novērtētu krodziņu, bet diemžēl izrādās, ka pirmdienās tas ir slēgts. Tad nu pavakariņojam turpat blakus citā krodziņā „O Profesor”, kas neizceļas ar izcilu apkalpošanu, toties svaigi ceptās mīdijas ar ķiploku maizīti ir gardas.
Jāņa pasūtītais tunča steiks gan ir pārcepts un sauss. Bet paēduši esam un tālāk braucam Funšalas virzienā vērot saulrietu no Miradouro das Neves skatu vietas. Skatu platforma ir vienkārši autostāvvieta ceļa malā. Ne ar ko īpašu tā pati par sevi neizceļas, te nav pat soliņu vai betona apmales, uz kuras apsēsties. Toties te patiešām var redzēt, kā saule riet virs Funšalas pilsētas un nogrimst okeānā. Saulrieti paši par sevi šeit Madeirā nav īpaši iespaidīgi, taču es vienmēr izbaudu saulrieta mirkļus lai kurā pasaules malā es arī neatrastos.
19.10.2021. Vereda do Areeiro PR1 un PR1.2. takas un folkloras šovs.
P.S. Varu palīdzēt arī jums ar Madeiras ceļojuma organizēšanu- 2021. g. novembrī/decembrī pieejami gan organizētie grupu ceļojumi no Rīgas, gan lētas tiešo čārterreisu aviobiļetes no Viļņas uz Madeiru (no 209 EUR p.p.), gan arī varu noorganizēt individuālos ceļojumus ar savienoto reisu lidojumiem uz 2022. gada pavasari/vasaru.