Ceļojums uz Šveici
| X3 | ||
Mūsu ceļojums sākās ar lidojumu sestdienas rītā maršrutā Rīga- Bergamo, kuram biļetes bijām iegādājušies jau 3 mēnešus iepriekš un tās mums izmaksāja 35Ls katram.
Jau pēc nepilnām 3 stundām (ap 14:00) mūsu lidmašīna nolaižas saulainajā Itālijā- Orio al Serio lidostā, kurā dodamies uz Hertz auto nomas kompānijas ofisu, lai saņemtu savu, jau pirms 3 mēnešiem rezervēto, Fiat Panda A klases mašīnīti. Auto mums izmaksā 92Ls, rezervējot to savlaicīgi caur Ryaniar mājas lapu (Ryanair aviokompānijai ir noslēgta sadarbība ar Hertz un līdz ar to vismaz mēnesi iepriekš rezervējot var saņemt ievērojamas atlaides auto nomai).
Auto ir gluži kā jauns un brauc ļoti žiperīgi. Ja sākumā nedaudz šaubāmies, kā šis Fiatiņš pieveiks kalnu ceļus, tad vēlāk pārliecināmies, ka nekādu grūtību ar kalnu pievarēšanu šim auto nav.
Tā kā neesam pavisam pārliecināti par savu prasmi nevainojami vadīt auto pa kalnu serpentīniem, tad piepērkam arī Super Cover apdrošināšanu (kas mums izmaksā 125Ls), lai kādas auto avārijas, bojājuma vai zādzības gadījumā mēs ne par ko nenestu materiālu atbildību.
Un tā nu mēs ar savu jauno draugu- Fiatu uzsākam 300 km garo ceļu no Bergamo līdz Šveices reģionam- Vallis, kurā esam nolēmuši pavadīt nedēļu kalnos.
Pa ceļam uz Šveici Itālijā supermārketā iepērkam pārtiku 6 dienām (55 eiro), jo zinām, ka Šveicē pārtika būs dārgāka.
Ap 20:00 vakarā beidzot esam iebraukuši klinšu ieskautajā Inden ciemā, kur esam ar interneta starpniecību rezervējuši privāto dzīvokli, kura saimnieks mums tik ļoti uzticas, ka ir atstājis dzīvokļa atslēgas un garāžas pulti pastkastītē. Mums atliek vien sazvanīties un noprecizēt nianses un jau pēc brīža mēs veram vaļā sava dzīvokļa durvis. Jau no pirmā mirkļa esam sajūsmā par tikko svaigi izremontēto mansarda dzīvokli, kuram mēs esam pirmie viesi. No dzīvokļa plašā balkona paveras burvīgs skats uz ciematu, baznīcu un klaniem. No virtuves un guļamistabas logiem- skats uz klintīm un brūnajām koka mājiņām ar koši sarkanajiem vai zaļajiem slēģiem.
Dzīvoklītis ir ļoti gaumīgi un ērti iekārtots- mums ir pilnībā aprīkota virtuve, guļamistaba, vannasistaba, viesistaba ar TV un mūzikas centru, kā arī balkons ar atpūtas krēsliem un galdiņu.
Tā kā esam jau 1.vakarā sarunājuši tikšanos ar blakus ciemā- Leukē dzīvojošu mūsu vecuma pāri (Couchsurfing biedri), tad dzīvoklīša ērtību izbaudīšanu atliekam uz nākamo dienu un dodamies uz vakariņām ar šveiciešiem Reto un viņa draudzeni Christinu. Satikušies Leukē, tālāk kopā dodamies uz Kristines vecāku brīvdienu māju Jeinzinen ciemā kalnos. Vakariņās mums pievienojas arī Reto un Kristīnes draugi- vēl kāds mūsu vecuma pāris. Tā nu vakars klusajā Jeinzinen ciemā izvēršas par lielisku pasēdēšanu ar vīnu, sarunām un tradicionālajiem Vallis ielejas gardumiem. Tiekam cienāti ar Raklet- tas ir ēdiens, kura galvenā sastāvdaļa ir kausēts siers. Raklet pagatavošana ir vesels process, kas ievelkas vakara garumā. Vispirms tiek izvārīti kartupeļi ar visu mizu. Tad ar speciālas ierīces palīdzību tiek kausēts siera ritulis (Raklet siers). Kad sieta augšējā kārtiņa ir pakususi, tā ar nazi tiek nokasīta un izkusušais siers tiek uzlikts viršu vēl siltajiem kartupeļiem.
Pēc garās dienas, kas pavadīta pārbraucienos, apetīte ir nudien laba un viens pēc otra tiek notiesāti kartupelīši siera mundieros.
Vēl tiekam cienāti ar Reto vecāku gatavoto mājas desu- tā šajā reģionā esot tradīcija. Katra ģimene gatavo desas pēc ģimenes receptes un tādēļ katrās mājās pašu gatavotās desas garšo citādi. Arī vīns, ko sēdēdami koka mājiņu ieskautā dārzā un vērodami spožās zvaigznes tumšajās debesīs, ir Reto vecāku gatavots. Šķiet šeit tradīcijas vēl nav pazudušas nebūtībā. Un Šveicieši mums labprāt par tām stāsta. Nemanot jau ir pienākusi pusnakts, putni vairs nevītero kokos virs mūsu galvām un arī mums jādodas pie miera, jo rīt gaidāmi jauni piedzīvojumi. Esam gandarīti par pirmo sava Šveices ceļojuma dienu, kura mūs bagātinājusi ar jauniem iespaidiem un pieredzi.
2.diena.
No rīta pamostamies Reto un Kristinas vasaras mājā. Aiz loga čivina putni, spīd spoža saulīte un tālumā redzamas žilbinoši balti sniegotas kalnu virsotnes. Esam apņēmības pilni šodien doties kalnos, tādēļ jau ap 9:00 atvadāmies no mūsu jauniegūtajiem paziņām un dodamies uz savu dzīvoklīti, lai sagatavotos dienas pastaigai. Paņēmuši pārtiku kalnu piknikam, kalnu zābakus un kartes, braucam uz Saas Grund kalnu kūrortu, kur esam iecerējuši vērot šveiciešu senu tradīciju- govju dzīšanu no ielejas kalnos, kā arī buļļu cīņas tradicionālās šveiciešu mūzikas pavadījumā. Šogad pasākums iekrīt 28.06.- mūsu pirmajā kalnu pastaigu dienā un mēs šo iespēju izmantojam.
12:00 esam jau Saas Grund ciemā un iegādājamies Hohsaas pacēlāja karti braucienam augšā un lejā uz Kreuzboden ezeriņu 2440 m augstumā kalnos. Pacēlāja kartes cenā (28 CHF jeb 13Ls) iekļautas arī pusdienas pasākuma bufetē Trift atpūtas vietā. Uz pasākumu sapulcējušies daudz vietējo ģimeņu ar bērniem, kā arī tūristi- pārsvarā pensionāri. Pasākuma vērotāji sastājuši ap nožogojumu, seko līdzi kā saniknotie buļļi, ķerdamies viens otram ragos, mērojas spēkiem. Kādu laiku vērojuši notiekošo, izlemjam ieturēt pusdienas, kurās tiekam pie kūpoša steika un kartupeļu biezeņa, kas alpu pļaviņā ar saktu uz mutuļojošu upīti, balti brūnajām gotiņām un kalniem visapkārt, garšo lieliski.
Uzkrājuši spēkus pastaigai, uzbraucam līdz Kreuzboden ezeriņam, kura dzidri zaļā krāsa suģestējoši piesaista skatienu un mudina kādu brīdi uzkavēties tā tuvumā. Kad ezeriņš šķiet apskatīts un iemūžināts visos iespējamajos rakursos, dodamies pastaigā lejup atpakaļ līdz Trift atpūtas vietai, kur vēlreiz izbaudām svētku noskaņu, ko rada šveiciešu šlāgermūzika un smaidīgie atpūtnieki. Priecājamies par burvīgo Alpu ainavu ar ziedošajām pļavām, gotiņām, tumši brūni krāsotajām koka mājiņām un sniegotajiem kalniem. Mums apņem visdažādāko skaņu sajaukums- burbuļojoša kalnu upīte, govju zvanu šķindoņa, vēja šalkoņa un putnu dziesmas. Mēs pilnībā atslābstam un izbaudām sauli, vasaru un fascinējoši skaisto dabu.
3.diena.
Atverot plakstus, pirmais ko redzu pa logu- dzidri zilas debesis, kas ļauj visā pilnībā saskatīt majestātiskās klintis, kas ieskauj mūsu ciematiņu. Atverot logu, kļūst dzirdama arī neatņemamā putnu vīterošana un baznīcas torņa pulkstens zvans, kas iezvana 8 reizes. Laiks celties un gatavot brokastis, lai vēlāk tās, skaisti servētas uz saules pielietā balkona, izbaudītu kopā ar fascinējošajiem kalnu skatiem, kas paveras visapkārt.
Ar nepacietību gaidām mūsu šodienas aktivitātes Leukerbadē, kas atrodas vien 4 km no mūsu ciema un jau izsenis ir bijis populārs termālo baseinu un SPA kūrorts. Leukerbade mūs sagaida varenu klinšu ieskauta. Noliekam savu Fiatiņu maksas parkingā (14 CHF jeb 6.50Ls par visu dienu) un iegādājamies tūrisma ofisā „Mountain and Spa” 1 dienas karti par 40 CHF jeb 18.50Ls katram. Šī karte dod mums iespēju izmantot gan Leukerbades pacēlājus gan termālos baseinus.
Aktivitātes sākam ar uzbraucienu Gemmi pārejā ar trošu vagoniņu. Brauciens ir nervus kutinošs, jo vagoniņš ved mūs augstu virs zemes- pretī iespaidīgajām Laukerbades klintīm, pret kurām nebūtu ne mazākās vēlēšanās atsisties negadījuma rezultātā. Laimīgi tikuši ārā no pacēlāja, apskatām apkārtni. 2314 m augstumā ir vēss un pūš stiprs vējš, tādēļ atliekam domu par pastaigu ap Daubensee ezeru un dodam priekšroku gājienam lejup uz ieleju pa stāvajām klinšu taciņām, kas sola iespaidīgus skatus, sauli un aizvēju. Lai gan sākumā mūs māc bažas par to, kāds būs kāpiens lejup pa stāvajām klintīm, tomēr rezultātā tas izrādās pavisam drošs un būtu pa spēkam arī ģimenei ar maziem bērniem, jo taciņas ir norobežotas ar margām. Tikai dažu brīdi, kad margu nav un taciņa iet slīpi uz leju, nedaudz iekņudas pakrūtē iedomājoties, cik tāls būtu lejupkritiens...
Nonākuši lejā ielejā, uzrīkojam sev pikniku kādā no ziedošajām alpu pļaviņām. Saule dedzina tik karsti, ka esam vienisprātis- pēc piknika ir laiks izmēģināt izslavētos Leukerbades termālos baseinus. Sākam ar Lindner baseinu centru- tā kā šeit nav ūdens atrakciju bērniem, tad te atpūšas pārsvarā cilvēki gados. Cilvēku nav daudz un mēs varam netraucēti izbaudīt visas piedāvātās relaksācijas iespējas 30 grādus siltajā termālajā ūdenī- mums visvairāk iepatīkas burbuļgultas- tādi kā zviļņi ūdenī, kur, pilnībā iegremdējies ūdenī un galvu atspiedis uz gaisa spilvena, vari ļauties ūdens relaksējošajai masāžai. Relaksējošas ir arī burbuļvannas, kur stāvot ūdenī, spēcīgās strūklas mutuļojot apņem mūs no visām pusēm. Tas, kas šo termālo baseinu padara īpašu, ir elpu aizraujošais skats uz Leukerbad stāvajām klintīm, kas āra baseinos relaksējoties, neļauj novērst no sevis skatu.
Kad visus Lindner baseinu labumus esam izbaudījuši, nolemjam apmeklēt arī Burgerbad baseinus, kas atrodas 5 minūšu pastaigas attālumā. Arī tajos ir dažādas burbuļvannas un burbuļgultas un arī skats uz klintīm un ciemu ir skaists. Šeit gan ir arī trokšņojoši bērneļi un pusaudži, kurus piesaista iespēja šļukt pa trubām un plunčāties bērnu baseinā ar atrakcijām. Ap 20:00, kad baseinus slēdz, esam tik ļoti relaksējušies, ka mūsu vienīgā vēlme ir iekrist gultā, ko arī pēc 10 minūšu brauciena mājup, darām ar apziņu, ka diena ir bijusi lieliski pavadīta.
4.diena.
Rīts ir ļoti saulains un karsts un mūsu balkons perfekti piemērots tam, lai neviena netraucēti ļautos sauļošanās nodarbei. Pēc rīt laiskošanās ap 12:00 dodamies ceļā. Izlemjam šo dienu pavadīt kalnu pastaigās pie Zinal ciema Aniviers ielejā, kura atrodas franciski runājošās Šveices daļā. Lai gan Zinal atrodas vien 45 km no mūsu ciema, galā nonākam pēc 1.5 st. Noparkojamies pie Sorebeois pacēlāja (4.50 CHF par auto parkingu) un gaisa vagoniņš mūs paceļ 2400 m augstumā kalnos (12CHF par pacēlāju vienā virzienā), kur skatam paveras saules apspīdētās sniegotās Alpu virsotnes. Tur pat pacēlājam blakus esošā restorāniņa tuvumā, franču šlāgermūzikai skanot, pļaviņā ar skatu uz sniegotajām virsotnēm, uzēdam maizītes un tad dodamies pastaigā lejup uz Zinal ciemu.
Paceļoties ar gaisa tramvaju augšup kalnos, pamanījām 2 murkšķus un neskaitāmas viņu alas. Tādēļ ejot lejup uz ciemu, cītīgi meklējam kādu alpu pļavu iemītnieku. Dažus arī izdodas pamanīt, taču tie ātri pazūd skatienam vēl pirms paspējam tos iemūžināt bildēs. Murkšķu medības pārtrauc pērkona negaiss un pusstundu ilga lietusgāze, no kuras paslēpjamies kopā ar vācu tūristiem kādā kalnu būdiņā. Par laimi lietus drīz mitējas un mēs turpinam savu pastaigu lejup uz ciemu. Pa ceļam satiekam govju ganāmpulku, kas zvaniem šķindot, mīņājas uz mūsu ceļa. Ar to Šveices Alpi atšķiras no citiem kalniem- šeit ierasta lieta ir govis leknajās kalnu pļavās. Citur esam pieraduši kalnos redzēt kazas vai aitas.
Beidzot pēc 2 stundu pastaigas esam lejā Zinal ciemā, kur priecājamies par koka namiņiem ar sarkanajām begonijām rotātajiem balkoniņiem un sniegotajiem kalniem šauro ieliņu fonā.
Mājup ceļā apskatām vēl kādu simpātisku Anivers ielejas ciemu- Ayen, kura tumši brūno koka namiņu ieliņas vakara saules gaismas pielietas ir īpaši pievilcīgas.
5.diena.
Jau ap 10:00 izbraucam no sava ciema, lai laicīgi ierastos Zermatt kalnu kūrortā, kur šodien plānojam pastaigu Materhorn virsotnes apkārtnē. 11:00 esam iebraukuši Tasch ciematā, no kura tālāk uz Zermatt mums jādodas ar vilcienu, jo pašā Zermatt kūrortā atļauts braukt tikai ar elektromobiļiem. Atstājam auto parkingā turpat pie vilciena stacijas (14CHF par dienu) un nopērkam vilciena biļetes katrs par 15CHF par turp un atpakaļ braucienu.
Vilciens 20 minūšu laikā mūs aizvizina līdz Zermatt kūrortam. Pa logu paveras gleznaini skati un brauciens paiet nemanot.
Lai gan visur tiek reklamēts uzbrauciens ar vilcieniņu Gornegrat pārejā, kas paver lieliskus skatus uz Materhorna virsotni un apkārt esošajām sniegotajām virsotnēm un Gornegrat ledāju, tomēr šo iespēju atstājam uz citu reizi tās pārspīlētās dārdzības dēļ (uzbrauciens maksā 18Ls vienā virzienā).
Mēs izvēlamies Sunnega Paradise pazemes vilcieniņu (par 20CHF par turp un atpakaļ braucienu kopā), kurš uzved mūs 2288 m augstumā, no kurienes paveras lielisks skats uz Materhorna sniegoto virsotni, kā arī aizsākas kalnu takas uz 5 ezeriņiem. Izvēlamies par savas pastaigas mērķi pašu pēdējo- Stellise ezeriņu, kurš atrodas apmēram 2 stundu gājienā no Sunnega Paradise.
Pa ceļam tālumā redzam arī citus pievilcīgus kalnu ezeriņus- Grunsee (zaļā krāsā) un kādu uzpludinātu koši zilu ezeriņu, kas pievelk skatienu kā magnēts. Taču visfascinējošākā ir piramīdveidīgā Materhorna virsotne, kas aiz katra nākamā kalnu taciņas pagrieziena, iegūst jaunu, fotokartiņas cienīgu ierāmējumu- te tā burvīgi harmonē ar ziedošajām alpu pļavām un klintīm, te tā rotaļīgi aizslēpjas aiz baltu mākoņu malas, bet visskaistākās aprises virsotne iegūst spoguļojoties Stellise ezeriņa rāmajos ūdeņos. Sniegotā virsotne un baltie mākoņi tai apkārt viedo burvīgu atspulgu rotaļu kopā ar ezeru un tajā sagūlušajiem klintsakmeņiem.
Kad jau liekas, ka šīs dienas skaistākie mirkļi piedzīvoti vērojot dabas skaistumu pie Stelizee ezera, mūs iepriecina vēl kāds Alpu kalnu simbols-murkšķis. Pamanījuši pūkaino dzīvnieciņu rotaļas uz klinsbluķiem, izvēlamies augstāko no tiem un sastingstam, sasprindzinot skatienu un meklējot kur mazie draiskuļi paslēpušies. Nepaiet ne 5 minūtes, kad mūsu pacietība tiek atalgota- murkšķi pa vienam izlien no savām alām vien 10 metru attālumā no mums, lai pārraudzītu apkārtni. Viens pat pabāž savu ūsaino purniņu pāri akmens šķautnei vien pāris metrus no mums. Bet tiklīdz mēs sakustamies, lai iemūžinātu viesi, viņš zibenīgi pazūd. Tā, medījot murkšķus, nemanot jau ir pienācis laiks doties lejup uz ciematu.
17:00 esam pazemes vilcieniņā, kurš mūs noghādā atpakaļ Zermattē. Tā kā vilcieni no kūrorta uz Tasch ciemu kursē līdz pat 24:00, tad nolemjam vēl pāris stundas pastaigāt par Zermatt un izbaudīt rosīgo kūrorta atmosfēru. Iepērkam dažuz suvenīrus par piemiņu no Šveices un Materhorna, kā arī ieturam vakariņas McDonaldā (10 eiro par abiem), kas, lai arī padārgs, tomēr šķiet cenu ziņā saprātīgāks kā citas ēstuves Šveicē.
Pavakariņojuši un sabildējuši puķēm greznotās šalē mājiņas Zermatt ielās, dodamies uz vilcienu, lai vēl pirms saulrieta nokļūtu mājās.
Inden ciemā esam ap 20:30. Tieši laikā, lai pagatavotu vakariņas un saulei rietot pār klaniem, iekrāsojot tos sārtos toņos, pavakariņotu uz sava dzīvoklīša balkona.
Atkal ir noslēgusies viena lieliska diena un mums laiks dotie pie miera.
6.diena.
Šo dienu esam nolēmuši veltīt relaksācijai Leukebades termālos baseinos. Priekšpusdienā beidzot izstaigājam sava ciema- Inden ieliņas un apskatām savu māju no dažādiem rakursiem. Kā arī secinām, ka dzīvojam īstā lauku ciemā, jo šeit tiek gan kopti mazdārziņi ar dārzeņiem, gan audzēti ķiršu koki un aveņu krūmi, gan turētas vistas, gan savesta malka šķūnīšos.
Nolemjam apciemot arī Albinen ciemu Dalas upes pretējā nogāzē. Jokojoties šo ciemu esam iesaukuši par Villa Riba un savējo par Villa Baho (kā kādā trauku mazgājamā līdzekļa reklāmā).
Villa Riba jeb Albinen ciems, kuru iepriekšējās dienās no sava balkona esam bieži vērojuši, ir krietni lielāks par mūsu ciemu un tas pat ir iekļauts UNESCO mantojumā savu koka šalē mājiņu dēļ. Ciema centriņš ar šaurajām bruģētajām ieliņām un tumši lakotajām koka mājiņām ar neiztrūkstošajiem puķu podiem un katra balkoniņa, izskatās patiesi pievilcīgs. Īpašu šarmu ciemam piešķir fascinējošie skati uz Leukerbades klinšu grēdu.
Ap 12:00 jau esam Burgerbad termālo baseinu kompleksā, kur par 20CHF iegādājam 3 stundu ieejas biļeti baseinos. Šoreiz auto neliekam maksas parkingā. Vēlēdamies ietaupīt naudiņu, auto novietojam kādā nelielā stāvlaukumiņā pašā kūrorta sākumā. Tā kā šoreiz baseinā esam jau ap pusdienas laiku, tad vēl spoži spīd saulīte un mēs apvienojam peldēšanos ar sauļošanos. Ap 15:00 kā parasti laiks samācas un pat uzlīst vasarīgs lietutiņš, kas, kā novērojām, ir tipiska parādība šajā ielejā. Katru rītu pamostoties debesis ir skaidras bez mākoņiem un saule karsti cepina. Tad, tuvojoties pēcpusdienai, mākoņi sarodas arvien vairāk, līdz beidzot laikposmā no 15:00-17:00 parasti nedaudz uzlīst. Tad mākoņi atkal pamazām izklļist un vakarā pirms saulrieta laiks atkal noskaidrojas. Tādēļ iešanai klanos piemērotākā ir priekšpusdiena. Savukārt pēcpusdienu var veltīt pilsētiņu apskatei, šopingam vai termālajiem baseiniem.
Pēc kārtīga izmērcēšanās baseinos, Leukerbades vietējā supermārketā iepērkam pārtiku atlikušajām 2 dienām. Cenas, protams, ir dārgas. Piemēram, iepakojums ar 6 Gouda siera šķēlēm izmaksā 2.80CHF. Tomāti maksā 1.95CHF kilogramā. Apelsīnu sula maksā 2.30CHF litrā. 4 baltmaizes bulciņas- 1.80CHF.
Šveices veikalos par lētākām cenām var iegādāties preces speciālā zaļā iepakojumā ar uzrakstu BUDGET. Piemēram 200 gr šokolāde ar BUDGET zīmi makā 1.80CHF, bet citos iepakojumos tāda paša izmēra šokolāde maksā 4.80 CHF.
Šoreiz dzīvoklī atgriežamies jau ap 17:00, jo šovakar vēl vēlamies sakopt dzīvoklīti, lai rīt jau laicīgi varam izbraukt atpakaļ uz Itāliju, kur vakarā mūs gaidīs mūsu CS draugs Bergamo pilsētā.
7.diena.
Pamostamies jau pirms 8:00, paēdam pēdējās brokastis uz sava iemīļotā balkona ar lielisko skatu uz kalniem. Tad veicam vēl pēdējos dzīvoklīša uzkopšanas darbus, noliekam saimniekam atvilktnē 275 eiro par naktsmājām, un dodamies Itālijas virzienā. Uz Simplon pārejas atvadāmies no Šveices, vēl pēdējo reizi nedaudz pakāpelējot pa kalnu taciņām un aplūkojot izslavētās pārejas ainavas. Un tad jau pavisam drīz esam iebraukuši Itālijā. Mūsu mērķis ir šodien īstenot 2 aktivitātes: vēlamies apskatīt Villa Pallavicino Madžores ezera krastā, kā arī Milānas tuvumā pāris stundas veltīt šopingam, lai iegādātu kādu jaunu apģērba gabalu.
Madžores ezers mūs sagaida ar 34 grādiem un īstu karstumu. Nelielu vēsumu un patvērumu no dedzinošās saules sniedz Pallavicino villas parkā augošo simtgadīgo koku pavēnis. Doma par villas apmeklēšanu radās tādēļ, ka internetā atrādām informāciju par plašo villas teritoriju, no kuras paveras burvīgi skati uz Madžores ezeru pār ziedošiem krūmiem un puķēm, kā arī mūs ieinteresēja iespēja redzēt brīvā dabā dzīvojošos dzīvniekus villas teritorijā.
Ieejot Pallavicino villas teritorijā (par ko jāmaksā 9 eiro vienai personai), mums patiešām paveras fascinējoši skaistas ainavas uz Madžores ezeru- skatienu piesaista zaļiem vīteņaugiem apaugušas milzu arkas, kuras veido dabisku ierāmējumu gleznainajiem skatiem uz ezeru, tā salām un kalniem tālumā.
Par dzīvnieku brīvo uzturēšanos parka teritorijā gan var strīdēties. Pārsvarā dzīvnieciņi šeit kā parastā Zoo dārzā atrodas aiz žogiem. Izņēmums ir iespēja vienā no šādiem nožogojumiem iekļūt, lai pavisam tuvu apskatītu un arī samīļotu šeit esošās stirnas, lamas, ēzelīšus un pundurkaziņas. Izjūtas ir neierastas- tāda izjūta, it kā es bez atļaujas būtu iegājusi Zoo dārzā aiz nožogojuma. Tomēr pārliecinos, ka arī citi parka apmeklētāji brīvi staigā pa šo teritoriju un iepazīstas ar miermīlīgajiem, pie cilvēku uzmanības pieradušajiem, dzīvnieciņiem.
Vēl parkā bez dzīvnieku apskates varam priecēt acis ar sakoptiem regulārajiem dārziem un alejām. Te ir arī rotaļu laukumiņš bērniem un iespēja doties izbraukumā pa parku ar vilcieniņu.
Pēc karstās pusdienas laika pastaigas, lieliska ir pelde Madžores ezerā- turpat pie villas auto parkinga ir samērā vientulīga oļaina publiskā pludmale, kurā neviena netraucēti varam izbaudīt veldzējošo peldi un baudīt gleznainās ezera ainavas.
Ap 14:00 ir pienācis laiks doties tālā Milānas virzienā, lai atrastu kādu iepirkšanās centru. Tas izrādās šīs dienas sarežģītākais uzdevums, jo kā parasti bez navigācijas, mēs nomaldāmies Milānas apkārtnē un tikai ap 17:30 beidzot esam atraduši kādu lielu iepirkšanās centru Turīnas- Venēcijas autostrādes malā netālu no Bergamo. Tad nu ļaujamies šopinga trakumam un par zemām cenām sapērkam maiciņas sev un mājās palikušajam puikam.
Nemanot jau ir pienācis vakars un mums laiks doties uz tikšanos ar savu CS draugu, pie kura pavadīsim nakti pirms mājup lidojuma nākamās dienas agrā rītā.
Draugs mūs, tāpat kā iepriekšējā reizē pagājušajā septembrī, sagaida Bergamo vilcienu stacijā un mēs kopā dodamies uz viņa mājām, kur vadam vakaru sarunās un mielojoties ar viņa paša gatavotu pastu (makaroniem).
Nākamā dienā jau 5:00 ceļamies, lai laicīgi ierastos uz savu lidojumu (7:35). Nekādu aizķeršanos nav un ap 11:00 mēs, nedaudz samiegojušies, bet gandarīti par šajā ceļojumā pieredzēto, atgriežamies Rīgā. Esam vienisprātis, ka Bergamo lidosta ir ideāls starta punkts, kas paver ļoti daudzveidīgas ceļojuma iespējas. Varbūt mūsu nākamais ceļojums būs no Bergamo uz Toskānu rudenī, vai uz Francijas, vai Austrijas Alpiem nākamajā vasarā....Jebkurā gadījumā Bergamo noteikti vēl atgriezīsimies, kamēr vien uz šo Itālijas lidostu būs lētie Ryanair lidojumi no RīgasJ
Praktiskā informācija: Šīs ceļojuma izmaksas mums katram bija ap 400Ls (aviobiļetes, dzīvoklis, auto īre, pacēlāji, ieejas biļetes termālajos baseinos, pārtika, degviela).